|
|
Kur reiz bija mana rezidence, kur es biju valdniece ... Kurzemes hercogienes dzīves pieturvietas
Baltija nav nokļuvusi politiskās, saimnieciskās un sabiedriskās intereses uzmanības lokā tikai iekļaujoties Eiropas Savienībā. Eiropa trīs mazās valstis pie Baltijas jūras drīzāk uztver kā savas kultūras sastāvdaļu, un valstis pašas aizvien vairāk kā pašsaprotamu lietu apzinās savu piederību kultūras lokam, no kā vēstures gaitā tās nebūt nav bijušas izolētas. Baltijas valstis vēsturē vienlaicīgi ir veidojušas saiti starp Rietumeiropu vienā un Krieviju otrā pusē. Šo kultūras mainību vidū starp rietumiem un austrumiem vispirms kultivēja vadošais aristokrātijas slānis ar Kurzemes hercogiem priekšgalā. Tie bija viņi, kas savas politiskās, saimnieciskās un kultūras intereses vērsa Eiropas virzienā, jo vairāk 18. gadsimta beigās, kad sākās politiskās ķildas ap Poliju. Kurzemes hercogam Pēterim bija izpratne un naudas līdzekļi, lai varētu naudu investēt Eiropā, lai viņš līdz ar savu ģimeni iekļūtu vācu valstu, Francijas un Austrijas ietekmīgākajās un izglītotākajās aprindās. Hercoga tālu no lielajiem galmiem uzaugusī sieva Anna Doroteja izveidojās par pašpārliecinātu eiropieti, kas līdzdarbojās vīriešu dominētajā politikas pasaulē, veikli pielietojot tikai sievietēm pieejamos līdzekļus; viņa prata strauji emancipēties, un tā bija īpašība, ko drīz pārņēma arī viņas meitas.
Posteršteinas pils muzejs ir sagatavojis izstādi par Kurzemes hercogieni Annu Doroteju, kuras mērķis ir izsekot, kā savstarpēji saistās vietas, kur darbojušās dāmas no Kurzemes hercogu ģimenes. Vienlaicīgi uz hercogienes dzīves stāsta pamata ir gribēts izsekot, kā „funkcionēja” Eiropa 19. gadsimta sākumā, kādas bija savstarpējās saites un kāda loma bija lemta atsevišķām personībām, Izstāde „Kur reiz bija mana rezidence, kur es biju valdniece...” ir iecerēta kā dokumentācijas krājums, kas tiek parādīts ar hercogieni Annu Doroteju saistītās vietās. Izstāde izvietota uz viegli transportējamām planšetēm un to katrā izstādes vietā vēl var papildināt ar eksponātiem. Iecere noteica arī tekstu pasniegšanu dažādās valodās, un šis princips saglabāts arī katalogā. Tas dokumentē Kurzemes hercogienes dzīvi un ir pieejams latviešu, poļu, franču un angļu valodā. Katalogā nav dotas zinātniskās atsauces un šajā ziņā var norādīt uz jau esošo Posteršteinas pils muzeja publikāciju „Starp Meternihu un Taleirānu”. Tāpat kā pati izstāde, tā arī publikācija nebija iespējama bez atbalsta. Te jāpateicas visiem, kas deva fotogrāfijas, kas bez atlīdzības gatavoja tulkojumus un citādā veidā līdzdarbojās ar darbu un padomu. Par kataloga iespiešanas finansējumu pateicība pienākas fondam Altenburger Land un Altenburgas apriņķim.
1761.gada 3.februārī Johanam Frīdriham fon Mēdemam Mežotnē, no Eiropas politiskajiem un kultūras centriem tālajā Kurzemē, piedzimst meita Anna Šarlote Doroteja. Viņa, literātes Elīzas fon der Rekes pusmāsa, saņem savai kārtai atbilstošu audzināšanu un 17 gadu vecumā tiek apprecināta ar zemes valdnieku, Kurzemes hercogu Pēteri Bīronu. 55 gadus vecais hercogs ar savu skaisto sievu saista pavisam noteiktas cerības – viņai bija jādod zemei mantinieks, ka nodrošinātu hercogu nama pēctecību. Taču bērni, uzņemot vienu dēlu, kas vecākiem par bēdām nomirst pavisam mazs, ir sieviešu dzimuma un pie tam skaisti. Hercogiste nonāk politisko juku vidū, ko noteic politiskā spriedze starp lielvalstīm Krieviju, Austriju un Prūsiju. Hercogs, īsts finanšu ģēnijs, bet vājš politiķis, sūta kaujas laukā savu pievilcīgo sievu. Tā 1790. gadā Anna Doroteja ieiet Eiropas vareno sabiedrībā. Viņa izvērš diplomātisko darbību Varšavā un Berlīnē, aizvien vairāk attālinās no sava vīra, mirdz salonos un uzsāk jaunus mīlas romānus. Ir nepieciešama sava personīgā rezidence, un izvēle krīt uz Lēbihavu. Hercogs mirst un atstāj milzu mantojumu. Mātes pienākumiem pieder meitu izprecināšana atbilstoši savam sabiedriskajam stāvoklim. Tās nav laimīgas laulības, taču jaunākās meitas kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru, Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, nes ilgotās saites ar pasaules galvaspilsētu Parīzi un iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem – Šarlu Morisu de Taleirānu.
Tulkojums Valda Kvaskova, Nora Sadovska, Imants Lancmanis, Jānis Baltiņš, Marians Švionteks
|
|
